Trīs vasaras mēneši ir paskrējuši gluži kā viens elpas vilciens. Tikko aiz loga ziedēja ķirsis kā balts gubu mākonis, bet nu jau uz galda vāzē stāv tumšsarkanas asteres un viegli smaržo pēc rudens. Manā dārzā asteres neaug, es tās nopirku no kunga, kurš šīs puķes pārdeva pie veikala. Kopš tā brīža ir pagājušas divas nedēļas, un asteres vāzē stāv, it kā tikai vakar būtu ieliktas. Pa šo laiku asteru pārdevēju esmu sastapusi trīs reizes, un vienmēr viņš man apvaicājas, vai nevajag jaunu pušķi. Es pretī saku – viņš pārdod tik kolosālas puķes, ka tās, šķiet, nenovītīs nekad. Bet es noteikti pie viņa asteres pirkšu vēl.

 Parunājoties ar pārdevēju, uzzinu, ka tās audzētas paša dārzā – ar mīlestību un īpaši apčubinātas, lai būtu veselīgas un skaistas. Tās nav ieķertas kādā lieltirgotavas bāzē, izpakotas un uzdotas par savējām. Domājot par asterēm, nedaudz velku paralēles ar žurnālu Patiesā Dzīve. Mēs, tā veidotāji, katru numuru izlolojam no idejas līdz taustāmam rezultātam. Katru stāstu apčubinām, kad tas gatavs, atrādām arī stāstu varoņiem, lai viņi var apstiprināt, ka uzrakstīts ir tieši tā, kā viņi teikuši. Tāpat notiek ar bildēm – dažkārt aplūkojam desmitiem variantu, lai tā viena, tā īstā un stāstam visatbilstošākā, nonāktu žurnālā. Domājam, kādā secībā izkārtot rakstus, kā stāstu atspoguļot un ko likt uz vāka. Tā mēs čubināmies un darbojamies ar katru žurnāla numuru, un vienīgais mūsu mērķis ir – lai tas patiktu jums. Šīs patikas mēraukla, pēc kuras saprotam, ka mūsu darbs ir novērtēts, ir nopirktie un abonētie žurnālu eksemplāri, jo aprunāties klātienē ar jums visiem nevaram.

Ļoti gribas ticēt, ka šis žurnāla numurs kļūs par jūsu mīļāko lasāmvielu vismaz uz divām nedēļām, kamēr iznāks nākamā Patiesā Dzīve. Bet mēs, palaiduši šo numuru tautās un pateikuši paldies cits citam par labi padarītu darbu, ķeramies jau pie nākamā.

Žurnālā lasi

* Režisora un kino producenta Dzintara Dreiberga atziņas par to, ka mūsu vēsturē ir stāsti, kurus nedrīkstam pazaudēt

* TV un radio personība Magnuss Eriņš savā pirmajā lielajā intervijā atklāti stāsta par drosmi izmēģināt kaut ko jaunu, par savām attiecībām, prasmi dzīvot šeit un tagad. Netiek aizmirsts arī raidījums 15 jautājumi. Magnusa moto ir nedzīvot autopilotā, un tas caurstrāvo visu šo sarunu.

* Ieskats izdevniecības Rīgas Viļņi rīkotajā labsajūtas nometnē, kurā lasītājas atjaunoja enerģiju, guva jaunas zināšanas un izbaudīja rūpes par sevi.

* Aizkustinošs smeldzes, skumju un arī gaišu atmiņu pilns Indras Vilipsones stāsts par māsu – rakstnieci Noru Ikstenu. Indra atzīst, ka turpina vizualizēt Noru savā prātā, jo tā viņas joprojām var būt kopā.

* Latvijas riteņbraukšanas čempione Katrīna Jaunslaviete-Kipure cep maizi, audzē dārzeņus, gatavo pastu un saimnieko savā lauku sētā ar cieņu pret dabu un tās dotajiem labumiem. Te aug arī viņas četri bērni, kas ik uz soļa izbauda, cik laukos laba dzīvošana.

* Piecu bērnu mamma Anita Veikmane stāsta par nesavtīgu mīlestību, skaudro ikdienu, meitu veselības problēmām un to, kur smeļas spēku, lai nepadotos. Viņa pat tumšākajā brīdī spēj saskatīt gaismas stariņu un saviem bērniem māca patstāvību un to, kā augt ar stipru gribu.

* “Katram centam ir sava vieta,” saka Finansiālā Miera Universitātes aizsācējs Latvijā Ingus Bukšs  un skaidro, kā pārvaldīt pat nelielus naudas līdzekļus,  lai izveidotu drošības spilvenu. Tepat arī kādas seniores pieredzes stāsts.

* Leģendārās basketbolistes Uļjanas Semjonovas ceļš basketbolā nebūt nebija viegls. Viņai nācās pārvarēt daudzus šķēršļus, nepagurstoši strādāt un nemitīgi pierādīt, ka ir gana laba, lai būtu laukumā. Unikāla iespēja ielūkoties pašas Uļas atmiņās.