Šodien gāž kā pa Jāņiem, un tā jau četras dienas. Ik pa laikam noducina pērkons, un debesis kļūst tik pelēkas kā asfalts. Puķu podus esmu pabāzusi zem nojumes, citādi tajos zeme sāk atgādināt purvu, un augiem tas nepatīk. Gaidu solīto karstumu un Jāņus. Un ne jau tāpēc, ka tajos ieplānots kāds grandiozs pasākums, bet tādēļ, ka tāpat kā katru gadu pavadīšu tos kopā ar ģimeni. Mēs skatīsimies Skroderdienas Silmačos, Limuzīnu Jāņu nakts krāsā un smiesimies par sen zināmajiem notikumiem, it kā tos redzētu pirmo reizi. Kurināsim ugunskuru un, atgaiņājoties no odiem, gaidīsim saulrietu. Tā pavisam mierīgi – bez lielas burzmas, skaļas mūzikas un svētku drudža.  

Pēdējos gados tikai dažas reizes Jāņos esmu sagaidījusi saulīti uzlecam, un tas patiesi ir skaisti. Bet vasarā mēdzu uz saullēktu piecelties speciāli – un tad, elpu aizturējusi, siltā pledā satinusies, gaidu, kad spožā ripa izlīdīs no pamales un apžilbinās acis ar savu spilgtumu. Tikai viens mirklis, un tā jau ir sprīdi virs horizonta.

Jā, Jāņu naktij ir sava burvība, un šis ir maģisks laiks, bet mūsu pašu rokās ir iespēja arī parastu dienu pārvērst neaizmirstamā – vajag tikai piecelties pirms saullēkta.

Jaunajā žurnālā Patiesā Dzīve lasi

* “Sapņi mīt tur, kur beidzas bailes,” ar pārliecību saka žurnāliste, raidījuma 900 sekundes moderatore Kristīne Žilde-Krēvica. Šī ir tikai viena no viņas atziņām, un to ir daudz – visas dziļas, personīgajā pieredzē balstītas un ar cerību, ka viss būs labi.

* Sirsnīga saruna ar aktrisi Līgu Liepiņu par ģimeni, būdiņu diviem, dabu, lomām un vientulību. Arī par lietām, kas rada prieku un dara cilvēku laimīgu. Līga intervijas sniedz ļoti reti un reti kuru ielaiž savā pasaulē. Šoreiz viņa to ir izdarījusi.