E- 100 labi padomi Speciālizdevums
Šķipsniņu… nē – sauju mīlestības!
Gatavojot šo žurnāla numuru, aizdomājos par to, kas gan ir zelta recepte. Vai no omas mantots dārgums, pēc kuras ēdienu gatavo tikai reizi gadā uz kādiem lieliem svētkiem un kas visiem sanākušajiem saistās ar gaišām un siltām atmiņām? Vai arī recepte, pēc kuras gatavotie gardumi tiek celti galdā katros svētkos? Tikpat labi tā var būt recepte, kas glābj tad, kad laika ir pavisam maz, bet savējie jāpabaro ātri, sātīgi un ar to, kas pirmsalgas dienā atrodams ledusskapī, pieliekamajā vai pagrabā.
Mūsmājās noteikti katrai situācijai ir sava zelta recepte – brīvdienu rītiem pankūkas, darba dienu vakariem šķelto zirņu zupa, svētdienas pusdienām kartupeļu biezenis un kotletes, svētkiem gaļas salāti. Bet, ja man būtu jāizceļ tikai viena recepte, kas mūsmājās ir pati vērtīgākā, es lielītu biešu zupu. Tā garšo visiem, tāpēc biešu zupu ēdam gan ikdienā, gan svētkos, turklāt tā sasilda ne tikai vēderu, bet arī sirdi. Parasti to gatavojam visi kopā – viens rīvē bietes un burkānus, otrs mizo kartupeļus, trešais liek visu katlā un uzrauga garšu balansu.
Varbūt zelta receptes lielākais noslēpums ir slepenajās sastāvdaļās, ko visi zina, tāpēc neviens receptē neiekļauj. Tā ir krietna sauja mīlestības, rūpes un ticība, ka caur ēdienu sev un saviem mīļajiem dod pašu labāko, kas tev ir. Atceros, reiz cepu mums ar brāli kartupeļus, viņš pagaršoja un atzina, ka “ēst jau var”. Nesapratu, kāpēc tā, jo kartupeļi bija skaisti zeltaini un kraukšķīgi – tieši tādi, kā cepa oma. Un tad viņš pateica – var just, ka cepti bez mīlestības, tāpēc negaršo tā, kā vajag. Jā, ātri sagriezu, pildot mājasdarbus, fiksi sacepu, pāris reizes apgrozot, un gatavs – kāda vēl tur mīlestība! Tas bija pirms aptuveni 25 gadiem, bet šis notikums manā atmiņā joprojām ir ļoti spilgts. Mūsu ome patiesi vinmēr gatavoja ar mīlestību, jo viņas lielākā misija bija visus gardi pabarot, tāpēc katra viņas recepte bija zelta vērta.
Lai tavā ēdienā nekad nepietrūkst mīlestības! Lai ēdāji to jūt, un lai viņiem tā iet tikai labumā!
Žurnālā lasi
