E - Māja Laukos
Rudens lapkritis ir maģisks laiks. Tam ir sava smarža un sava skaņa, un sava noskaņa – nebūt ne skumja, drīzāk apcerībā un rimtumā aicinoša. Viens traks vasaras skrējiens atkal ir beidzies, var ievilkt elpu un plānot nākamā gada dobes, malkas šķūņa jumta remontu vai vistu dārzu. Modē atkal nāk nesen par vecmodīgu atzītais – sākot no kaļķa apmetuma un izkapts pļaušanai, beidzot ar malkas plīti un pašmāju olām. Jo tajā ir īstais lauku dzīves smeķis. Tik atšķirīgs no lielpilsētas guļamrajonu lielveikalu piedāvātā.
Tāpēc mēs rakstām par dažādiem ceļiem, kā nokļūt laukos – atgriešanos dzimtas īpašumā, iemīlēšanos no pirmā skatiena kādā vecā ēkā vai vietā, kurā it kā nekā nav – tikai pļava un zāle. Mēs uzklausām stāstus par dzīves telpas veidošanu un pieradināšanu, par steidzamajiem un ne tik steidzamajiem darbiem, par grūtumiem un prieku, kas rodas, tiekot tiem pāri. Sākam ar Dēseles dzirnavām leišmalē, kas pēc nesenā ugunsgrēka atkal atdzimušas viesu stilīgā namā, turpinām ar Vidzemes piejūras ainavā tik iederīgo moderno brīvdienu māju ģimenei un draugiem, Kalvenes vīna muižiņu un atjaunoto vācbaltiešu vasaras māju Murjāņos, kuru saimnieki iesaukuši par savu piparkūku namiņu. Šajā izdevumā ir apskatāms arī fantastiskais Ināras Aires dārzs, kas atzīts par skaistāko Salaspils pusē. Žurnāla veidotājiem bija milzīgs izaicinājums no 400 attēliem, kuros dārzs fotografēts visos gadalaikos, atlasīt iedvesmojošākos.
Taču māja laukos prasa daudz praktisku risinājumu. Tāpēc žurnāla rudens laidienā vīri var smelties idejas, kā uzbūvēt kūpinātavu, tikt galā ar rudens lapām, apkopt vīnogulājus, atrast īsto zaru smalcinātāju. Rakstām arī par piemērotākajiem veidiem, kā laukos tikt pie kvalitatīva dzeramā ūdens, saprātīgi iekārtot bēniņus un vešūzi, atrisināt sasāpējušo pļaut-vai-nepļaut jautājumu, kā arī dodam kaļķa apmetuma un ugunskura čuguna katlā vārītas zupas īsto recepti.
Lai acīm un sirdij ir prieks, bet prātam un rokām – ko darīt!
