E- 100 Labi padomi

Šogad ir burvīgs rudens – saule spīd gandrīz vai katru dienu un lietus līst krietni retāk nekā vasarā. Jā, salnas šur tur apkodušas dālijas un citas vasaras puķes, bet krāšņuma visapkārt joprojām netrūkst. Pat koku lapas vēl koši zaļas, tik dažiem bērziem trāpījies kāds mākslinieka rudens koši dzeltenās otas triepiens. Arī mežvīns nesteidz mainīt zaļo krāsu pret koši sārto. Bet pavisam drīz jau viss mainīsies – zaļo toni nomainīs dzeltenie un sārtie, un ļaudis straumēm plūdīs uz Siguldu, lai priecātos par zelta rudeni. Man patīk Sigulda rudenī, un vēl man patīk Tērvete, Alūksne, Bauska, bet jo īpaši Cesvaine. Kāpšana Cesvaines pils tornī jau kopš skolas gadiem (tad skola bija pilī) man ir bijis liels izaicinājums un pārbaudījums – trepes tur šauras un no pašas apakšas līdz augšai uz riņķi vien, pakāpieni augsti. Nedaudz klaustrofobiska sajūta. Man ir bail no augstuma, turklāt bail ne tikai iekšēji, šīs bailes izpaužas fiziski – kājas paliek ļenganas, rokas dreb un vienīgā vēlme ir apsēsties zemē. Augstumā mana sirds trakoti ātri sitas ne vairs krūtīs, bet jau kaklā, pulsē galva un svīst plaukstas. Tāpēc ir kolosāli, ka kāpnes ir torņa iekšpusē un ir no betona, līdz ar to līdz augšai varu tikt. Tad jāiziet uz skatu platformas, jāpieplok pie mūra un jāraugās tālumā. No pils torņa var redzēt tālu, tālu – šķiet, visa zeme ir pārklāta ar krāsainu gobelēnu, kas aizlokās aiz apvāršņa. Burvīgi! Turpat pie pils redzams Baronkalns – no augšas šķiet pavisam mazs pauguriņš, bet manā atmiņā tas līdzinās Everestam. Ar šausmām atceros ik rudens lapu grābšanas talku skolā – ja citiem bērnības un jaunības trauma ir no dārza ravēšanas, tad man tā ir no lapu grābšanas. Mūsu klases objekts, kam rudenī bija jānogrābj lapas, bija Baronkalns – kalniņš ar samērā stāvām nogāzēm, kurš apaudzis ar kokiem. Katru gadu mēs ar to mocījāmies – savā starpā plēsāmies, strīdējāmies ar klases audzinātāju un šo kalnu ienīdām, taču nokasījām melnu, jo lapām līdzi nāca arī tie pāris zāles kušķi, kas tur auga. Domāju, ka ne tikai es, bet arī mani klasesbiedri klusībā apskauda tās klases, kam bija jāapgrābj taku malas vai kāds līdzens laukums. Priecājos, ka tagad košais lapu paklājs daudzos parkos netiek novākts, ka attīrītas tiek tikai taciņas un celiņi, ka bērni (un arī pieaugušie) var priecāties par rudens rotu – mest lapas gaisā, spārdīt un pat apgulties uz tām, ieelpot to smaržu un izjust rudens burvību. Kad rudens lapu prieki izbaudīti, tad var ņemt rokās grābekli un grābt tās kaudzēs.

Vēl man ir īpašs padoms visām jums, mīļās 100 labi padomi lasītājas, – tikai līdz 22. oktobrim žurnālu un tā pielikumus vari abonēt par ļoti izdevīgu cenu un saņemt vēsrtīgas dāvanas. Izmanto iespēju ietaupīt un esi ar mums kopā arī 2026. gadā!

Žurnālā lasi:

• Siliņu ģimenes skaistais dārzs. Saimnieku ieteikumi un knifiņi;
• Dārzs un zāliens ūdenī – lai stāv vai tomēr novadīt?
• Kuras graudzāles priecēs visu gadu;
• Kā rudenī sakopt daudzgadīgos garšaugus;
• Vai vērts stādīt košo un veselīgo irbeni;
• Kādas ir labākās ziemas ābolu šķirnes;
• Ar ko ērtāk lapas no kaudzes iecelt ķerrā;
• Klinšrozīte, kas zied līdz pirmajam sniegam;
• Tautas līdzekļi cīņai pret pelējuma sēnīti;
• Iepazīsti invazīvos augus, lai neļautu tiem pārņemt visu Latviju;
• Rudenīga dekorācija – pašas gatavots ķirbis;
• Dziedātāja Linita Mediņa par mūziku, rozēm un mīlestību;
• Kā abonēt presi nākamajam gadam;
• Esi redzams tumsā jeb kāds atstarotājs glābs dzīvību;
• Kulinārijas entuziastes Irēnas Ivčenko sirds ir virtuvē, bet dvēsele – romānos;
• Īpaši gardas kotletes un sildoša lēcu zupa;
• Trīs rudenīgi ēdieni no sarkanajām bietēm;
• Konservēts tuncis salātos, karstmaizē un smēriņā;
• Mājās gatavoti kāpostu tīteņi un vista terijaki mērcē;
• Ķirbis – cepts, zupā un kūkā;
• Labākās receptes cidoniju ieziemošanai;
• Kāpēc aknu aptaukošanās ir bumba ar laika degli;
• Ar kādām metodēm izmeklē krūtis;
• Vai var mazināt zema asinsspiediena nepatīkamos simptomus;
• Vai vitamīnus var lietot uz savu galvu;
• Kā kastaņus izmantot veselībai un skaistumam;
• Kas jāzina, lai permanentais grims nesagādā vilšanos.