E- 100 Labi padomi
Pēc dabas esmu nepacietīga un diezgan spontāna. Ja kāda ideja ienāk prātā, tā ir jārealizē uzreiz, jo rīt jau būs par vēlu. Agrāk varēju virtuves ģenerāltīrīšanu sākt astoņos vakarā, līdz trijiem naktī darbojos, tad sagurusi iekritu gultā. Piecēlusies no rīta, domāju – kāpēc gan es to darīju? Jo, protams, lielais entuziasms jau bija pārgājis, bet iesāktie darbi jāpabeidz kaut ar sakostiem zobiem.
Tāpat man bija ar kultūras pasākumu apmeklēšanu. Brīvdienu rītā izdomāju, ka vēlos doties uz teātri vai koncertu, un tad tikai atlika piemeklēt savām vēlmēm atbilstošāko. Mājinieki jau bija pieraduši, ka pēkšņi varu paziņot: “Kaut ko gribu padarīt!” Tiesa, ne vienmēr viņu vēlmes sakrita ar manējām. Tāpēc mēdzu iespītēties un pukoties, jo maniem spontānajiem plāniem tika apgriezti spārni.
Tagad esmu iemācījusies būt mazāk impulsīva un, pirms kaut ko pasāku, apdomāt, vai iecerēto būs viegli izdarīt, cik laika tas prasīs, vai cilvēkiem, kurus gribu iesaistīt savos plānos, nekas nebūs pretī, nevis nolieku viņus fakta priekšā. Esmu iemācījusies būt pacietīgāka. Toties man joprojām ir problēmas ar gaidīšanu. Tā mani tracina un stresina. Jebkāda gaidīšana. Jūtos pamesta, kad norunātajā satikšanās vietā piecas minūtes gaidu draudzeni. Tad šķiet, ka visi uz mani skatās un smīkņā, ka gaidu un gaidu. Kad kaut ko cepu cepeškrāsnī, ar nepacietību ik pēc pāris minūtēm ieskatos tajā caur stiklu. Tad man šķiet, ka gatavošanas noteicēja tomēr esmu es, nevis cepeškrāsns.
Šogad nolēmām veikt eksperimentu un pirmos gurķus izaudzēt virtuvē uz palodzes. Iesējām katrs savu sēkliņu puķu podā un gaidījām, kad parādīsies asniņi. Es podiņus aplūkoju vairākas reizes dienā, turklāt ļoti vērīgi, jo – cik tad ilgi gaidīsi tos pirmos asniņus? Un vakar tas notika – divi zaļi asniņi izlīda no brūnās augsnes, šorīt ir arī trešais. Mūsu gurķi aug! Skatos uz tiem un domāju, cik gan daudz prieka un saviļņojuma var dot tāds mazs zaļumiņš – gan pieaugušajiem, gan bērniem. Saprotu, ka lielie gaidīšanas svētki tagad tikai sāksies, jo tik ļoti kārojas redzēt pirmos ziedus un apēst šogad pirmo pašu izaudzēto gurķīti.
Man gribas ticēt, ka arī tavās mājās katru mēnesi ir kaut nelieli gaidīšanas svētki, kas vainagojas ar prieku, kad rokās turi jauno 100 labu padomu numuru. Te nu tas ir – pilns ar noderīgiem padomiem!
Gaidām pavasari kopā! Ieklausies – to jau var sadzirdēt, jo tas teciņiem vien skrien pa kūstošā sniega urdziņām. Dziļi ieelpo – pavasaris izspurdz gaisā līdz ar slapjās zemes smaržu.
