E- Patiesā Dzīve
Bērnībā sastūmu kopā divus krēslus, paņēmu mammas apaļo matu suku, notupos uz grīdas un tēloju, ka esmu žurnāliste televizora ekrānā. Ja nevienu mājinieku neizdevās pierunāt būt par manu upuri un tēlot skatītāju, nācās iztikt ar mantu sasēdināšanu otrpus ekrānam, jo kas gan tas par televizoru, kuru neviens neskatās. Kad man jautāja, kas būšu, kad izaugšu, atbildēju, ne mirkli nešauboties – žurnāliste. Un kā gan ne – man tik ļoti patika Velta Puriņa! Mājās ik vakaru pulksten 20.30 visi pulcējās pie televizora, lai skatītos Panorāmu, bet es – lai redzētu savu iedvesmotāju.
Tolaik es pat vispārdrošākajos sapņos nevarēju iedomāties, ka reiz man būs iespēja ar viņu satikties dzīvē, pat vēl vairāk – intervēt! Nu tas ir noticis, un varu teikt – kāds no maniem bērnības sapņiem ir piepildījies.
Mūsu sarunā Velta Puriņa stāsta arī par sapņiem, un es neviļus aizdomājos, ka pieaugot esmu pazaudējusi prieku par sapņošanu un iztēlošanos. Tiklīdz prātā iezogas kāds sapnis, tā uzreiz ieslēdzas pieauguša cilvēka loģika, praktiskums, veselais saprāts – un sapnis izgaist, pat līdz galam neizsapņots. Varbūt tomēr vajag ļauties? Sapņošana taču nav tikai bērnu privilēģija, vai ne? Iespējams, ka jāsāk ar vārdiem – iedomājies, kā būtu… Un tad jāļauj iztēlei darboties. Ticu, ka pavisam ātri izdosies gan uzcelt sapņu pilis, gan sasniegt vientuļas salas, kur pirāti noslēpuši lādi ar zeltu, gan laimēt loterijā miljonu un to ļoti ātri iztērēt. Varbūt pat kāds sapnis pārvērtīsies par mērķi, kuru gribēsies īstenot.
Žurnālā lasi
* Televīzijas un radio raidījumu vadītāja Mārtiņa Spura atziņu par to, kas maina skatu uz dzīvi.
* Sarunu ar žurnālisti Veltu Puriņu par Atmodas laiku, Panorāmu, bailēm, sapņiem un mērķiem.
* Četrus emocionālus stāstus par Imantdienām: Rēzija Kalniņa, Olga Rajecka, Marts Kristiāns Kalniņš un Raimonds Bartaševičs.
* Interviju ar dabas vērotāju un laikapstākļu prognozētāju Vili Bukšu, kurš regulāri noiet desmitiem kilometru, jau 50 gadu pieraksta savus vērojumus un neaizmirst vecmāmiņas iemācītās gudrības.
