E- Patiesā Dzīve

 Kurš gan jaunu gadu nav sācis ar kādu apņemšanos? Arī es! Aizpagājušo gadu apsolījos sev katru dienu vismaz stundu pavadīt svaigā gaisā, pērn mans mērķis bija vairāk lasīt, bet šogad gribu atbrīvoties no visām nevajadzīgajām lietām. Neesmu krājēja un regulāri pārskatu skapjus un plauktus, tomēr tajos joprojām stāv apģērbi un mantas, kas nav izmantotas gadiem. Dažas ir saliktas kastēs, bet nekādi nesanāk tās atdot, jo visu laiku nepamet doma par to, ka noderēs. Pirms nedēļas no atdodamo lietu kastes izvilku šalli, kura man nebija vajadzīga piecus gadus, bet tieši tobrīd man to tik ļoti savajadzējās! Bet, atceroties savu apņemšanos, ieliku šalli atpakaļ kastē, jo zinu, ka man to tiešām nevajag.

Skapju un plauktu krāmēšana man vienmēr ir ilgs process, jo tajos glabājas arī tādas lietas, kas netiek izmantotas, bet kuras es nekad neuzdrošinātos izmest. Piemēram, manas omes adītie dūraiņi – pēdējie, kurus viņa man noadīja un kurus es valkāju, kamēr viņa bija dzīva. Tagad tos glabāju kā dārgu piemiņu. Vēl ir vecvecmāmiņas ar špicēm aptamborētās spilvendrānas un krustdūrienā izšūtie galdauti. Nezinu, vai kādreiz tos klāšu uz galda, bet man nebūs jāved dēls uz muzeju, lai parādītu, kādi kādreiz bija rokdarbi.

Kārtojot plauktus, es vienmēr pārcilāju arī vecās fotogrāfijas. Atmiņā uzpeld mazliet piemirsti cilvēki un notikumi, un gandrīz par katru fotogrāfiju var izstāstīt stāstu. Tāpēc šogad paveicamo darbu sarakstā pierakstīju vēl vienu – sataisīt bildes un salikt tās albumos, lai ir ko paskatīties!

Žurnālā lasi:

* Mūziķa, grupas Baltie lāči solists un dziesmu vārdu autors Andria Baltača atziņa

* Saruna ar aktrisi Regīnu Devīti. Viņa saka “Mana laime nedrīkst būt atkarīga no otra cilvēka.”