E- 100 Labi padomi
Kādu dienu, dodoties mājup no darba Rīgā, pie tuneļa, kas ved uz Centrālo staciju, pamanīju padzīvojušu, diezgan noskrandušu sievieti, kura no paliela maisa vilka ārā tulpes, drudžaini plēsa tām nost sīpolus un ziedus lika kaudzītē uz soliņa. Kad gāju garām, sieviete mani uzrunāja krievu valodā un piedāvāja puķes nopirkt; viens zieds tikai 20 centu. Zemjainās plaukstas jau plosīja nākamo tulpi, mēģinot no kāta atdalīt sīpolu. Uz soliņa bija kādas desmit tulpes, un maisā pamanīju vēl pāris, kam sīpoli vēl nebija norauti. Skrienot uz vilcienu, gara pļāpāšana nesanāk, tomēr es viņai pajautāju, vai puķes ir zagtas. Sieviete uz mirkli pārstāja plosīt tulpi, paskatījās uz mani un atbildēja: “Kļjanus, s majevo sada!” (Zvēru, no mana dārza.) Ar zemi nopačkātās samocītās tulpes uz soliņa turpat blakus gluži vai kliedza, ka sieviete melo.
Rakstu un skatos uz savā dārzā ziedošanām tulpēm. Domāju par to, cik gan viegli kāds var izpostīt skaistumu, izraut no zemes ar visām saknēm, iznīcināt – tikai tāpēc, ka viņam vajag tikt pie pāris centiem. Nožēlojami un skumji… Bet dzīvē bieži vien gadās situācijas, kad kāds izposta otra cilvēka darbu, – citreiz apzināti, citreiz pavisam nejauši. Dažkārt postītājs pat nav rokas, bet asa mēle, kas gluži kā izkapts nopļauj prieku, radošumu un vēlmi darboties. Vai maz dzirdēts, ka kaimiņienes pārspriež, kas kurai dārzā, un kāda neskopojas lielīties ar savu veikumu, bet citu dārzos redz tikai slikto – nemākulīgi izveidotas dobes, nesaprotamas augu kompozīcijas un briesmīga paskata puķu podus. Pat neņemot vērā, ka dobēs aug no sēkliņām izlolotas puķes, augi speciāli tā sastādīti, lai pakāpeniski ziedētu visu vasaru, un puķu podi ir pašas saimnieces roku darbs. Bet mums taču tik ļoti patīk, ka kāds paslavē, paliela, pievērš uzmanību tam, kas izdarīts! Ir tik patīkami, ja kāds, atnākot ciemos, papriecājas un sajūsmā iesauca – cik pie tevis skaisti, cik mājīgi, cik garšīgi! Dažkārt šādi uzmundrinājumi iedarbojas gluži kā dopings – rada vēlēšanos un dod spēku izveidot jaunu dobi, iestādīt tādus augus, kādus nekad savā dārzā vēl neesi audzējusi, vai pagatavot ēdienus, kurus iepriekš neuzdrošinājies.
100 labu padomu maija numurā sastapsi cilvēkus, par kuru darbošanos var teikt – ne tikai kolosāli, bet arī iedvesmojoši, pamācoši un vienreizīgi.
Lai tev burvīgs maijs, laba oma un vienmēr blakus draudzīgs plecs, kas atbalsta!
Žurnālā lasi
* Ciemos pie īstās latvju saimnieces Signes Ezeriņas
