Nepacietīgi gaidu siltās vasaras dienas, lai varētu uzsūkt saules enerģiju un uzlādēties no tās gluži kā no elektrības rozetes. Kaut gan ļoti izbaudu arī lēno vasaras sākumu – šķiet, ka ceriņi nekad nav ziedējuši tik ilgi un rapšu lauki nav bijuši tik dzelteni. Visas dabā esošās krāsas ir tik spilgtas, ka brīžiem acis apžilbst no tāda skaistuma.

Un mēness! Vakar vakarā tas bija tik apaļš uz oranžs kā apelsīns. Milzīgs! Kā gan lai guļ, ja tāds aplesīns spīd tieši logā? Tad pa galvu jaucas dažādas idejas un miegs nenāk ne prātā. Dažkārt savas nakts domas pierakstu, jo citādi no rīta nekādi nevaru atcerēties, citreiz bezmiega naktī prātā ienāk labu labie risinājumi kādai problēmai, bet dažreiz tādā naktī nemaz nevajag gulēt, jo tieši tad darbi veicas vislabāk.

Kad nenāk miegs, mēdzu iziet ārā, apsēsties pie mājas terasē, klausīties nakts trokšņos un vērot debess jumu un zvaigznes. Tad man prātā nāk bērnībā bieži redzētā, bet līdz galam neizprastā animācijas filma Ezītis miglā. Kad to pirms kāda laika noskatījos vēlreiz, aptvēru, ka filmai ir dziļš vēstījums un kolosāla noskaņa. Šī multene mudina paskatīties uz pasauli citādi un ieraudzīt to, kas pirmajā mirklī nemaz nav pamanāms. Tā ir par draudzību, par došanos uz mērķi par spīti bailēm un apjukumam. Par to, ka aiz biezā miglas vāla ir zvaigžņotas debesis, silta tēja ar aveņu ievārījumu un kāds, kurš tevi gaida un saprot pat tad, kad tu pats esi apmaldījies.

Žurnālā lasi:

* Radio balss, TV personības un pasākumu vadītājas Sandas Dejus atziņas par pārmetumiem, ieaudzinātiem aizspriedumiem un pozitīvismu.